CapoKids.lv
Šovasar, kā vienmēr, Jūlija sākumā notika liels kapoeiristu salidojums – Capokids Capoeira Festivāls. Sestais pēc kārtas, ikgadējs pasākums, kurā piedalījās 170 dalībnieki no dažādām Latvijas pilsētām un meistari no Francijas, Vācijas, Itālijas, Spānijas un Krievijas.
Lai visi kapoieiristi justos labi un varētu produktīvi trenēties, mēs sadalījām mācekļus trijās grupās:
– jaunieši (1-2 gadi pieredzes),
– progresīvi (3-6 gadi pieredzes)
– pieaugušie.
Tāpēc festivāla laikā notika trīs semināri, pa vienam katrai no grupām un divas jostu pasniegšanas ceremonijas (Ceturtdien jaunajiem, Svētdien pieredzējušajiem un pieaugušajiem).
Sadalot festivālu uz trīs daļām, mēs sasniedzam lielisku rezultātu.
Pirmkārt, dalībnieku skaits katrā seminārā samazinājās līdz 50-60 un mēs varējām izveidot maziņas treniņu grupas pa 10-20 cilvēkiem katram trenerim.Otrkārt, mēs aizdedzinājām zvaigznītes starp jaunākiem mācekļiem, kuri savā grupā izceļas, bet “progresīvos” bērnos fonā viņi nejustos tik advancēti un būtu pazuduši.Treškārt – mēs atkal varējam atļauties iet ārā starpbrīžos un iekļaut kopīgas pusdienas mūsu dienas plānā, kura laikā bērni daudz draudzējās un komunicē un “6 stundas gari treniņi dienā” jau neskan nav tik biedējoši.
Pirmo nedēļas daļu ar pozitīvu kapoeira enerģiju uzlādējās “zemāko” jostu īpašnieki, kas trīs dienas pēc kārtas, no plkst. 11 līdz 17 attīstīja savas prasmes un mācīja daudz ko jaunu. Treniņi norisinājās mūsu galvenā un mīļākā Mestre Čikočē vadībā, ka arī profesora Kalanquinho un graduadas Adas klātbūtnē. Piedalījās arī daži “advancētie” bērni, kuri nāca atbalstīt mazākus un palīdzēt treneriem.
Egor Esquilinho, piemēram, atgriezās no kapoeiras semināra Birmengemā, un tieši no lidostas atbrauca zālē cītīgi trenēties visu nedēļu uz visiem 100%. Veronika Gota Birmengemā nebija, bet arī piedalījās visos mūsu festivāla treniņos ar neticamo centību un izturību.
Ko tik mēs nedarījām treniņos! Iesaucēju grupa iekaroja jaunus elementus, mācījās strādāt komandā un palīdzēt viens otram. Advancētie strādāja pie tehnikas uzlabošanas, spēles momenta saprašanas un dažādošanas ar jauniem elementiem.
Treniņi ir intensīvi un interesanti, papildināti ar sporta spēlēm, distancēm un mūzikas “pauzēm”, laiks lido nemanāmi. Pēc dažam treniņu stundām mēs devāmies uz skolas ēdnīcu kopā apēst pusdienas, un pēc visā lielā bariņā uz skolas stadionu elpot svaigu gaisu un atpūsties.
Spēlējam futbolu ar brazīliešiem, skrējām viens otram pakaļ pa laukumu. Kāds karājās uz vingrošanas stieņiem ar galvu lejā, kāds turpināja iekarot sarežģītās akrobātiskās kustības, kāds guļot zālē baudīja sauli..
Mēs esam priecīgi atgriezties pie liela festivāla rikšošanas pieredzes, piesātināto ar treniņiem, bet ne pārslogoto ar to ilgumu. Kopīgas pusdienas ar sarunām pie galda, starpbrīžiem “dari to ko gribi” ārā un uzkodas pauzēm, kur Lena, starp citu, neveiksmīgi zaudēja savā mārketinga plānā pozicionējot ābolus veltīgākus par svaigām smalkmaizītēm. Viss tas atvieglo smago un intensīvu apmācību un rada kopīga tusiņa atmosfēru, ko mēs arī gribam mūsu bērniem. Festivāls patika visiem, un vēl ilgu laiku pēc tas beigām baudīta tā pēcgarša, stāstīti smieklīgi stāstiņi par to kā tas viss bija.
Pie skolas ieejas kaudzē bija salikti velosipēdi un skrejriteni, daudzi bērni no Imantas līdz Zolitūdei brauca paši. Daži sūdzējās: “Tas būtu tik forši, ja katru dienu tik daudz ar skrejriteni braukt” … bet kas tev traucē? 🙂
Čikoče atlidoja otrdien, tāpēc bērniem bija laiks izdomāt un īstenot priekšnesumu – pārsteigumu. Viņi rādija parastā treniņa gaitu, sinhroni atkārtojot kustības milzīga bariņa kopā, pievienoja solo uzstāšanās un kapoeira spēli pāros. Mestre bija sajūsmā.
Festivāla pirmās trīs dienas bija foršas un beidzās ar jostu pasniegšanas ceremoniju, kurā kāds saņēma savu pirmo jostu, kāds nākamo, bet katrs bērns lepojās ar saviem sasniegumiem. Bet mēs esam lepni par katru mūsu bērnu!
Nedēļas otrā daļa bija daudz piesātinātāka. Pirmkārt, sācies seminārs vairāk “advancētiem” kapoeiristiem, un, otrkārt, pie trenera sastāva pievienojās Žana no Vācijas un leģendārajs Mestre Pantera no Spānijas.
Uzaicināt Mestre Pantera Latvijā ir bijis Lenas, visa kapoeira dzīves, sapnis, jo viņš taču apbrīnojams kapoeirists un fantastisks Afro-dejas pasniedzējs. Starp citu, Mestre Pantera, lidojot uz mājām pateicās mums par viesmīlību un atzīmēja, ka viņu ļoti pārsteidza bērnu cieņa un attieksme pret meistariem. Viņš bija sajūsmā no bērnu draudzīguma un tajā pašā laikā izcelto viņa meistarības cieņu.
Paldies vecākiem par bērnu audzināšanu.
Šogad Čikoče atkal paņema savu dēlu Matisu līdzi, kurš, atsakoties no bērnu izklaidēm, pavadīja visas dienas kopā ar visiem festivālā. Kopā ar Grišu viņi ne tikai skraidīja apkārt, bet cītīgi trenējās, ka arī baudīja laiku spēlējot divatā un jokojot ar visiem.
Čikoče ir vienmēr ļoti gaidīts. Jebkuram, ko mēs uzaicināsim uz semināru, bērni būs priecīgi, bet viņa atbraukšana vienmēr izraisa īpašas sajūtas. Čikoče ir īstā un viscienījamākā autoritāte bērniem.
Viņš spēj iedot vieglu 15 minūšu sasildīšanas treniņu, kas “izrubīs” visus uz vietas. Uz viņa vadītiem treniņiem strādā uz pilno un viņa uzslava ir labāka par jebkādam balvām.
Šoreiz viņš atlasīja grupu, un, kamēr pārējie trenējās ar mūsu viesiem, viņš novadīja atsevišķo klasi ārā. Bērni atgriezās izsmelti, noguruši no saules un smaga treniņa, bet nereāli laimīgi.
Sestdienas vakarā, notika Afro-dejas meistar- klase, kura dēļ arī atbrauca Mestre Pantera. Starp citu, kad viņš pirmo reizi iegāja zālē, bērni sasprindzinājās. Lielā augumā un neiespējami draudīgs. Likās viņš tā paskatījās uz bērniem, ka pat mums palika neērti. Bet pēc brītiņa uz viņa sejas parādījās smaids un līdz festivāla beigām Pantera apbrīnoja mūs ar savu harismu un atklātību. Viņš pastāstīja par savu smago dzīves ceļu, par ģimeni, par darbu cirkā, par iepazīšanos ar afro-dejam un par to, kā viņš kļuva par kapoeiristu.
Uz viņa klasi savācas gan pieaugušie gan bērni, kapoeiristi, un vienkārši tie, kas vēlējās uzlādēties ar Panteras burvīgo enerģiju un pakļauties aizraujošajam afro-dejam.
Festivāls un semināra treniņu nedēļa beidzās ar vēl vienu batizido, jau augstākām jostām. Vienmēr priecīgs, bet tomēr arī uztraucošs notikums gan bērniem, gan viņu vecākiem. Jauna josta – jauns līmenis.
Mūsu mācekli aug, un daudzi jau saņēma savu pirmo pieauguša jostu bērna jostu vietā. Šī iniciācija noteikti izraisa zināmu prieku un lepnumu pusaudžiem, pieaugušam kapoeiristam – pieaugušo tiesības un liela atbildība. Nākamo jostu viegli nedabūsi, nāksies cītīgi pastrādāt.
Bet kad seminārs ir beidzies, daudz jaunas informācijas ir saņemts, motivācija, visam nākamajam gadam, ir iegūta un jauna josta uz vidukļa, tad jau var atpūsties un pafotografēties.
Speciāli priekš festivāla mēs paši uzzīmējām un uztaisījām foto stūri, kas sanāca spilgts un smieklīgs, un, vērtējot pēc daudzajām fotogrāfijām patika gan dalībniekiem, gan viesiem.
Ja plānojat pasākumu, kuru vēlaties atspoguļot uz jaukajiem bildēm, lūdzu sazinieties ar mums, mēs izveidosim līdzīgus attēlus ar noskaņojumu tieši priekš jums 🙂
Paldies visiem vecākiem par ticību un palīdzību mūsu kapokids – zvaigžņu radīšanas procesā!
